Kas ir ogļhidrāti?

Pievienoja Aug 28, 2015

Veselīga uztura pamatā ir dažādu vielu uzņemšana caur pārtiku, kas palīdz regulēt un aktivizēt dažādu organisma procesu darbību. Viena no svarīgākajām vielām, kas ikdienā ir jāuzņem diezgan lielā daudzumā, ir ogļhidrāti, kas ir arī cilvēka galvenais enerģijas avots.

Ogļhidrāti ir oglekļa, skābekļa un ūdeņraža ķīmiski savienojumi, kas sastopami dažādos pārtikas produktos. Īpaši nepieciešams uzņemt ogļhidrātus ir laikā, kad notiek augšanas process, piemēram, pubertātes laikā. Enerģija, kas rodas no ogļhidrātiem, ir nepieciešama cilvēka augšanas procesiem, kā arī fiziskai aktivitātei. Ikdienā cilvēkam, lai tas nejustu nogurumu, būtu možs un aktīvs, ir jāuzņem 300 līdz 500 g ogļhidrātu. Taču jāņem vērā, ka nepieciešamo ogļhidrātu daudzumu nosaka cilvēka veselības stāvoklis, kā arī ķermeņa masa. Lai gan ogļhidrāti ir organismam ļoti nepieciešami, tomēr pārmērīga to uzņemšana var radīt aptaukošanos, jo neiztērētā enerģija nogulsnējas taukos.

Ogļhidrāti ir ļoti svarīgi organisma procesu darbībai un aktivizēšanai, tie palīdz arī aktivizēt citas vērtīgās vielas, kas ir cilvēka ķermenī. Viens no svarīgākajiem bioloģiskajiem procesiem, kas nevarētu notikt bez ogļhidrātiem, ir vielmaiņas aktivizēšana. Ja netiek pietiekamā daudzumā uzņemti ogļhidrāti, tad palēninās cilvēka vielmaiņa, līdz ar to notiek tauku noslāņošanās ķermenī. Ogļhidrāti ir arī asiņu, nervu, muskuļu un citu organisma audu sastāvā, tāpēc, lai organisms varētu pilnvērtīgi darboties, piemēram, aknas, muskuļi, nepieciešams ogļhidrātiem pilnvērtīgs ikdienas uzturs – apmēram viena pusei no visām vielām, kas jāuzņem dienas laikā, ir jābūt ogļhidrātiem.

Ogļhidrāti ir pārsvarā dzīvnieku un augu valsts produktos; tie arī iedalās divās grupās – vienkāršie un kompleksie ogļhidrāti. Vienkāršie ogļhidrāti ir fruktoze, glikoze – tie ātri vien uzsūcas asinīs un dod nepieciešamo enerģijas devu. Pārējie ogļhidrāti vispirms organismā sadalās par vienkāršajiem ogļhidrātiem un tikai tad uzsūcas. No kombinētajiem ogļhidrātiem tiek veidotas arī enerģijas rezerves, kas uzkrājas organismā (aknās, muskuļos). Ogļhidrāti ir ļoti daudz arī cietē (galvenais avots), pektīnvielās, šķiedrvielās.

Lai uzņemtu dienā nepieciešamo ogļhidrātu daudzumu, uzturā jālieto ir graudaugu produkti, piemēram, maize, milti, rīsi, griķi, lēcas, pilngraudu makaroni un citi izstrādājumi. Tāpat ogļhidrāti ir daudzos dārzeņos un augļos, piemēram, kartupeļos, burkānos, bietēs, kāļos, kāpostos, sparģeļos, brokoļos, ābolos, arbūzos, melonēs, dažādās ogās. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka visvairāk ogļhidrātus var uzņemt, ja šie pārtikas produkti tiek uzņemti svaigā veidā, tāpat augļus var lietot arī žāvētus un sasaldētus. Cepti, konservēti dārzeņi noteikti nebūs labākais ogļhidrātu uzņemšanas avots. Ļoti daudz ogļhidrātu ir tieši medū, jo tas ir viens no lielākajiem fruktozes avotiem.